baņķiki tuvojas!

tiklīdz no dāmīšu galvām pazudīs cepures, to vietā nāks baņķiki – tādi, šitādi un arī savādi (: ehhh, man patīk, ka mēs ar lielajiem modes māksliniekiem domājam līdzīgi! (((:

Divas dzīves, viens stils

Burtu salikumu D&G, šķiet, zina ikviens. Tomēr, kas bez modes likumiem un miljonu grēdām vēl slēpjas zem tik slavenajiem Dolčes un Gabbanas vārdiem?

 „Tālajos astoņdesmitajos es biju jauns un meklēju darbu modes industrijā,” savu iespaidīgo dzīvesstāstu iesāk Stefano Gabbana. „Kādu nakti Maiami klubā iepazinos ar Domeniko un uzzināju, ka viņš strādā modes studijā.” Tātad, pirms vairāk kā 20 gadiem aizsākās divu itāļu iedvesmas pasaka ar nosaukumu Dolce & Gabbana. Lai arī nākuši no dažādām Itālijas pusēm (Dolče no mazas pilsētiņas līdzās Palermo un Gabbana no Milānas), abi svēti tic, ka satikšanās bija ierakstīta viņu likteņu grāmatās. Viņi sāka no nulles – viņiem nebija nekas cits, izņemot kaislību uz modi un sapņus. „Atceros, kā mēs strādājām caurām dienām un naktīm septiņas dienas nedēļā gadiem ilgi. Tas bija stresa pilns laiks, tomēr mēs jutāmies labi, enerģijas pilni, mēs ticējām tam, ko darām un tas turēja mūs pie dzīvības.” Un tas padarīja viņus par miljardieriem (pašlaik viņu bizness tiek novērtēts ar vairāk kā 800 miljoniem eiro).

Vēl kopā: Dolčes stāsts

Domeniko Dolče (piezīme – tas , kurš bez matiem) (dzimis 1958. gada 13. augustā) Milānā ieradās viena iemesla dēļ – viņš vēlējās aizbēgt no mazpilsētas un mainīt savu ikdienu, dzīvi. Viņam patika milāniešu dizaineri, piemēram, Armani, jo tie krietni vien atšķīrās no viņam tik ierastajiem sicīliešu modes guru. Iepazīstoties ar Stefano, bija skaidrs, ka abi ir pilnīgi atšķirīgi, nākuši un uzauguši dažādās vidēs. Tieši tamdēļ pēc iepazīšanās viņiem neradās īpaša interese vienam par otru – nedz darba, nedz privātajā jomā. Dolče vienmēr bijis jūtīgs vientuļnieks un jau toreiz viņa darbagaldu apjoza milzīgu grāmatu plaukti – kā aizsargvalnis pret iespējamo dzīvu cilvēku kompāniju. Nē, sarunas viņu ne tuvu neiedvesmoja.   

Aptuveni gadu pēc abu iepazīšanās Dolče uzrakstīja atlūgumu savā darba vietā un sagadījās tā, ka Gabbana šajā laikā meklēja sev dzīvojamo platību. Dolčem tāda bija un, lai mazliet ietaupītu, viņš aicināja Stefano pie sevis. Starp citu, viņš dzīvoja 19. gadsimta namā Villa Vope pašā Milānas sirdī – apbrīnojami kičīgos apartamentos ar leopardādas tapetēm un tām pieskaņotiem kāju soliņiem, no samta un zīda gabaliņiem sašūtu paklāju, samta sofām un pārpilnu ar baznīcas svecēm… – tā raksturots abu miteklis. Abi kā modes un dizaina konsultani strādāja katrs savā dzīvokļa daļā – viņi paši sevi šajā laikā raksutorjuši kā „divus jaunus cilvēkus, kas kopā tikai dala dzīvokli”. Protams, ne jau ilgi, jo fiziskā kaislība teju vienmēr ņem priekšroku, tieši tamdēļ abi neskaitāmas reizes atzinuši, ka patiesībā tā bija tīrā nejaušība, ka pēc trīs gadus ilgas uzturēšanās vienā dzīvoklī abi sākuši strādāt kopā. Īpaši, ņemot vērā Dolčes brīvdomātāja garu – viņam nekad nav paticis kaut ko plānot uz priekšu, tad jau drīzāk beigt dzīvi cietumā. Tieši tāpēc viņu biedēja komandas darbs, tomēr ar Stefano tas notika brīvi – teju ideālas attiecības, jo puiši viens otru papildināja. Abi strādāja un daudz, daudz, daudz runāja. Nemitīga ideju apmaiņa, katrai nākot no savas puses, tomēr reizēm dzima arī trešā ideja, kas tad arī kļuva par Dolci & Gabbanu – īsto. Lai arī pilnīgi atšķirīgi, tomēr pārāk bieži abi pārsteiguši viens otru ar neticami līdzīgajām gaumēm – pat iepērkoties nereti no veikala abi iznākuši vienādām kurpēm, spoguli vannas istabai vai galdu virtuvei.

Tomēr pēc būtības abiem nav nekā kopīga, uz dzīvi viņi katrs skatās no cita skatupunkta. Dolče ir sicīlietis, kurš uzaudzis mazā miestiņā, vecmodīgā ģimenē, tāpēc sākumā, uzsācis sadarbību ar Stefano, viņš ienīca sicīliešu izskatu. Viņam nepatika sicīliešu sievietes, riebās šaurās, gaišās līnijas, šalles, šifoni, jo viņš to bija redzējis visu savu dzīvi. Tieši tāpēc viņam nepatika abu pirmās kolekcijas ar melnajām cepurēm, jo viņa kultūrā tās nozīmē ko sliktu – „melnu cepuri tu velc tad, kad esi kritis nežēlestībā”. Tomēr Stefano viņam to visu uzspieda, pierunāja. Soli pa solim no Dolčes tika izvilkti visi viņa kultūras noslēpumi. Gabbana darbojās kā laika mašīna, izrokot visu to, ko Dolče bija apracis dziļi sevī. Kādās brīvdienās 80. gadu sākumā abi devās uz Sicīliju un tāds kā zibens spēriens abus pārņēma mirklī, kad uz ielas pamanīja plakātu, radītu kādai izstādei – fotogrāfijā bija redzama tumšmataina sicīliešu sieviete. Kaila, ja neskaita melnu šalli, nofotografētas paparaci stilā uz sava nama terases. Abi puiši apstājās šī attēla priekšā un saprata, ka tas ir tieši tas, kas jādara. Tāpēc viņu vīzija par sievieti arī ir šāda – viņām jābūt neatkarīgām un stiprām. Pat ne klasiski skaitām, tomēr no viņu dvēselēm jānāk kaislei un spēkam.

Arī mājās abiem reti izcēlušies strīdi – Dolčem patīk gatavot, savukārt Gabbana nekad nav atteicies no drēbju mazgāšanas un gludināšanas darbiem. Labs balanss, kas nereti draudējis pajukt mirkļos, kad Dolče teju katru nedēļu bijis gatavs pārtaisīt mājas interjeru un ierasto kārtību, savukārt Stefano – ja kaut ko nolicis vietā, tam tur būs jāpaliek uz mūžīgiem laikiem. Mazliet neticami, jo Stefano Gabbana tomēr šķiet krietni instinktīvāks un impulsīvāks – kas mēles galā, tas laukā. Tomēr Dolče vienmēr uzsvēris, ka Gabbana patiesībā ir ļoti, ļoti mīļs. Un romantisks. „Nereti viņa seja ir kā siena ar parupju fasādi. Bet iekšienē viņš ir ļoti romantisks un maigs. Viņš tā nedomā, bet tā tas ir. Man viņš atgādina mazo briedēnu Bembiju. Cilvēkiem šķiet, ka es esmu tas biklais, patiesībā viņš ir krietni vien kautrīgāks. Es vienkārši esmu rāmāks un visu ņemu vienkāršāk, neuzsverot savu svarīgumu. Toties Stefano vienmēr liek smaidīt, viņš vēlas, lai visa pasaule smaida. Es viņu apbrīnoju tieši tāpēc, ka esmu pilnīgi pretējs. Bet varbūt patiesībā vēlētos būt tāds, kā viņš.”

Vēl kopā: Gabbanas stāsts

„Kad pirmoreiz ieraudzīju Domeniko, atceros, ka viņš izskatījās pēc mācītāja – gaišiem sejas pantiem, tērpies melnā uzvalkā un spicpurnu kurpēm kājās,” Stefano Gabbana (dzimis 1962. gada 14. novembrī) atceras iepazīšanos ar Dolči. Tā kā pats pavisam nesem bija sācis interesēties par modes industriju, viņam mugurā bija second – hand veikalā pirkti džinsi un T – krekls. Tāpēc bija jo īpaši interesanti aplūkot tik prasmīgu stila smalkumu zinātāju. „Man vienmēr patikusi Domeniko ģērbšanās izjūta, tā ir simpātiska. Man patīk ķircināt viņu par to, ka viņš izskatās maisveidīgs un mīksts. Un viņš tik smieklīgi kustās, viņš iet kā ļodzīgs bērns!”

Pašā sākumā, strādājot kopā, Gabbana daudz iedvesmojās no Dolčes, arī mācījās. Lielākoties gan tā bija tikai skicēšana, jo tas „klikšķis”, ko gaidīja Gabbana, tā arī neatskanēja, tāpēc viņš ne iedomāties nevarēja, ka kādu dienu abi varētu strādāt kopā. Un tomēr, neskatoties uz dažādajām gaumēm un darba stiliem, abi vienmēr nonākuši pie viena un tā paša. „Piemēram, mēs abi strādājam pie kleitas un Domeniko man parāda skici ar garām piedurknēm. Es saku – nē! Un tad viņš sadusmojas, jo viņam nepatīk noliedzoša atbilde. Man patīk ar pusgarām piedurknēm. Tad nu mēs runājam un pārrunājam. Galu galā es saku – ok, taisam ar garām. Tomēr skaidrs, ka rezultāts būs pavisam cits – īsas,” smejoties stāsta Gabbana. Viņš vienmēr bijis mazliet egoistisks, par visām varītēm cenšoties sasniegt to, ko nodomājis. Dolče lielākoties ir tas piekāpīgais kompromisu meklētājs. Tomēr abu starpā nekad nav bijusi bērnišķīga ķīvēšanās par savu segas pusi, viņi vienmēr priekšplānā nostādījuši biznesa intereses. Rodas ideja un sākas cīniņš.

„Mēs ar Gabbanu esam diametrāli pretēji. Piemēram, viņam ir krietni mazāk matu, bet, runājot par raksturu, viennozīmīgi es esmu stiprāks. Domeniko, savukārt, – striktāks. No manis jūs dabūsiet krietni vairāk, kamēr viņš pat nebūs pakustējies. Tā ir īpašība, ko viņā apbrīnoju visvairāk – tā apņēmība! Viņš zina, kas viņam patīk un kur vēlas iet. Viņš ir sirsnīgs, patiess un ļoti jūtīgs,” tā Gabbana raksturo Dolči, par galveno atšķirības zīmi minot faktu, ka viņš pats smejas krietni vairāk par savu nu jau bijušo otro pusi. Un Dolče pat vēlētos, lai Gabbana smietos mazāk! Jo īpaši izteikti tas esot darba procesā, kad Dolče nevēlas būt izklaidīgs, savukāt Gabbana uz visu skatoties no ironiskās puses. „Domeniko ir tāds, kāds ir. Viņš nav publiska persona un viņā nemājo slēptie akmeņi. Jocīgi – kas man nav, tas ir viņam.”

Kopš apvienošanās 1985. gadā, duets ir skatījies uz modi caur itāļu krāsas brillēm. No Sofijas Lorēnas līdz makaroniem brīvā dabā, sezonu pēc sezonas patriotiskais, ar „la dolce vita” jeb „saldo dzīvi” asociētais pāris, pielietojot tikai sev raksturīgu rokrakstu, pieskārušies teju visām modes nozarēm, sākot no apakšveļas un beidzot ar mēbelēm. Ar leopardādas rakstiem un korsetēm viņi atdzīvina 1940. gadu kinodīvas, kamēr velnišķīgi adījumi un dārgakmeņiem rotāti krucifiksi smalki pieglaužas katolismam. Interesi par viņiem pauž pat sicīliešu atraitnes, iedvesmojoties no mazās, melnās, seksīgās Dolčes klietiņas. Un nepiemirsīsim Krusttēvu – neizbēgamo itāļu klišeju. Svītrotie uzvalki un izteiksmīgie baltie krekli a la Vito Karleone stilā dienasgaismu ieraudzīja tieši šo dizaineru pirmās vīriešu apģērbu kolekcijas skatēs, radot jaunu terminu – „gangsteru šiks”. Arī šodien abu puišu vai drīzāk jau vīru darbi ir dzīvi un iedvesmojoši. Garā karaslisko slavenību klientu liste ietver Madonnu (un viņas meitu Lurdesu), Kailiju (tā, kas Minoga), Izabellu Rossellīni un Bekhemu pāri.

 

Viņi izšķīrās pirms 5 gadiem

Lai arī kopš 2005. gada februāra pēc 19 gadus ilgām attiecībām Dolče un Gabbana vairs nav mīļākie, par laimi, viņu zīmols spējis izturēt šo šķiršanos un tāpat kā Viktor & Rolf, Gilbert & George, Ben & Jerry turpina savu pastāvēšanu. „Profesionālajā līmenī mēs joprojām esam kopā,” neilgi pēc abu šķiršanās stāstīja Dolče. „Mēs kopā sastrādājamies apbrīnojami labu, abi esam ļoti saprotoši. Tas, kas notika pgātnē, vēl arvien turpinās un turpināsies mūžam. Mūsu starpā ir milzīga mīlestība.” Pašlaik abi modes guru mitinās vienā Milānas ēkā, jāatzīst gan, ka atsevišķos dzīvokļos. Viņi gan vēl arvien esot greizsirdīgi viens uz otra jaunajiem draugiem un attiecībām, bet tas esot tikai normāli. „Nav un nekad nebūs viegli. Mēs kopā dzīvojām 19 gadus un mūsu starpā vēl arvien valda zināma miesiska iekāre un arī mīlestība, kas nosēdusies dziļi mūsos,” atzīst Dolče.

 

Pēc šķiršanās: Gabbanas stāsts

Savas dzīves laikā melnu kaklasaiti viņš uzvilcis trīs reizes. Viņš neprot šlipses sasiet. Reiz, dodoties uz operas pirmizrādi, viņš Milānas La Scala ieradās pirms Domeniko un slēpās aiz stūra, gaidīdams viņu. Kad mīļotais bija klāt, viņš lūdza sasiet kaklasaiti, jo šo darbiņu Gabbana tā arī nav iemācījies. Pretējā gadījumā viņš tā arī būtu palicis smokinga žaketē, džīnās un bling – bling krustu kaklā. Šodien gan viņš lielākoties redzams ar krietni mazāku krustiņu, iesietu ādas sisksniņā, kaklā. Tā ir dāvana no tagadējā drauga.

Kad Gabbana iepazinās ar Dolči, viņš bija īsts modes upuris. Viņš iepirkās second – hand veikalos, par ko otrs nemitīgi niknojies – kāpēc jāpērk vecas lietas?! Arī mammu šī Gabbanas aizraušanās kaitinājusi: „Tavās biksēs ir caurums! Tu izskaties pēc pēdējā nabaga! Vai esi paskatījies uz sevi spogulī?” Un Gabbana vienmēr atbildēja: „Jā, mammu, bet man patīk šīs bikses.” Viņai 14 gadu vecumā kara dēļ bija jāpamet mājas, tāpēc pieļaut, ka dēls šādi ģērbjas – tas nu bija par daudz! Arī šodien viņa mamma vēl joprojām ir apsēsta ar modi. Kad Gabbana bija mazs, viņa strādāja par veļas mazgātāju, tomēr dēlam daudz labāk būtu paticis, ja mamma ik dienas valkātu sarkanu bikškostīmu ar mini žaketīti un savas lokas veidotu frizētavā. Tāpēc pašlaik Gabbana rūpējas par savu ģimeni un teju visās nopietnās intervijās pateicies gan savai, gan Dolčes ģimenei, jo bez viņiem puiši diezin vai būtu modes biznesā.

Pēc šķiršanās no Domeniko Gabbanas apģērbā skumjas nevarēja manīt. Tās bija tikai sirdī un prātā. „Man patīk luksuss, man ir daudz naudas un skaista māja Portofino (neliels ciemats Itāļu Rivjērā – red. piez.), bet skumju brīžos, pat atrodoties tur, es nespēj iemainīt skumas pret laimi. Man ir skaista jahta, tomēr tā nespēj kliedēt skumjas. Es nemitīgi ceļoju privātajā lidmašīnā, bet tas nespēj mainīt noskaņojumu. Es esmu vīrietis, ne tikai modes dizaineris,” Gabbana atceras. Jaunībā ar ģimeni par homoseksualitāti viņš tā arī nav runājis, lai arī to, ka ir citāds, zinājis jau no piecu sešu gadu vecuma. Viņam bija bail, ka mamma vairs viņu nemīlēs. Tomēr pēc 18 gadu vecuma viņi jau visu zināja – tā teikt, informācijas apmaiņa nerunājot. Runāt viņš sāka 32 gadu vecumā, bet vairs ne jau par seksu, bet gan mīlestību. „Mans puisis nevēlas būt daļa no projekta Dolce & Gabbana un tas mani dara laimīgu. Jebkurā gadījumā, mīlas stāsts starp mani un Domeniko nav beidzies – ir daudz citu mīlestību un tagad mēs esam labākie draugi.”

Pēc šķiršanās: Dolčes stāsts

Protams, arī viņam šķiršanās bija sāpīga, tomēr abu attiecības šķobījušās jau piecus gadus pirms kopdzīves pārtraukšanas. Tieši Dolče ir tas, kas nemitīgi uzvēris, ka, lai arī abu dzīves ir mainījušās, viņu darba stils ir palicis tas pats vecais. Viņos vēl arvien valda tā kaislība, kas bija toreiz jaunībā, kad abi nodibināja uzņēmumu. Lai arī vairs nemitinās vienā gultā, ceļojumos viņi joprojām labprāt dodas kopā. Viens no mīļākajiem abu galamērķiem ir Stromboli sala, kurā abi iegādājušies kopīgu māja un pavada teju katru augustu, kad viņu uzņēmums ir devies vasaras brīvdienās. „Tā bija pirmā māja, ko apskatījām un acumirklī iemīlējāmies tajā,” Dolče atcera. Tā uzcelta uz neliela kalna virs jūras, krāsu pārbagāta, izteikti kontrestējot ar sastinguši drūmajām pludmales smiltīm. Patiesībā vienā mājā apvienotas divas, jo namam pieguļ neskaitāmas terases un pagalmi ar burgenvilijām, palmām, apelsīnu kokiem un vīnogulājiem. Arī katra istaba nokrāsota citā krāsā – žilbinoši kobalta zilā, spilgti dzeltenā, spīdīgi zaļā – un izmēbelētas ar dzīvniekādas elementiem: zebras svītras uz dīvāniem, leoparda plankumi uz spilvendrānām, tīģera raksti uz krēsliem. Viena istaba, kurai dots nosaukums Naomi istaba, nokrāsota ugunīgi sarkana un dāsni iekārota ar mēbelēm, kas apvilktas ar zvērādu rakstiem. Šī ir supermodeles Naomi Kempbelas, kura ir biežs viesis dizaineru mājā, mīļākā istaba. „Mūsu māja ir pilna kaislību, krāsu, spēcīgu emociju un sapņu,” atzīst Dolče – tāpat kā viņu radītais apģērbs.

Interesanti:

• Uzņēmums Dolce & Gabbana dibināts 1985. gadā.  
• Dolce & Gabbana ir sadalīts divos galvenajos zīmolos – D&G un Dolce & Gabbana. Pirmais ietver salīdzninošāki vienkāršākas un lētākas apģērbu līnijas, kamēr otrs pārstāv augsto modi un arī lielākus ciparus un preču zīmēm. Līdzās šiem zīmoliem ir vēl divi – Beachwear un Dolce & Gabbana underwear.
• Dolče ir studējis modes dizainu Sicīlijā un sākotnēji strādāja nelielā savas ģimenes apģērbu ražotnē. Gabbanam nav modes izglītības, viņš studējis grafisko dizainu. 
• Savu pirmo kolekciju puiši parādīja 1986. gadā un tā saņēma atzinīgus vārdus no visas pasaules. Pēc četriem gadiem viņi atklāja pirimizrādi vīriešu apģērbu kolekcijai un atvēra sieviešu apģērbu butiku Milānā.  
• Moto: Dolce & Gabbana vīrieši un sievietes ir individuālisti, kas zina, kā no dzīves dabūt visu labāko, savukārt apģērbu viņu uztver par veidu, kā publiski paust savas personības un dzīvesstila iezīmes.

Stefano Gabbana un Domeniko Dolče

Stefano Gabbana un Domeniko Dolče

 

Dizaineru fantastiskā villa Stromboli salā

Paris, je t’aime

lai arī šajā sestdienā Parīzē nebrokastošu, es pilnīgi jūtu, ka Francijas galvaspilsēta nekur nepazudīs un ļaus sevi pabaudīt arī mazliet vēlāk. uz pavasara pusi. kad patiešām zāle būs zaļāka un debesis gaišākas. un tad es kodīšu kruasānā, krāsošu sarkanas lūpas, uzvilkšu tilla svārkus un mēģināšu pierādīt vietējiem, ka reiz skolā mācījos franču valodu. ai, kāda starpība, Paris, wait for me! (:

merveilleux! combler!

jeans never die*

mans mīļākais apģērba gabals ir džīnas. viennozīmīgi. tik daudz iespēju, tik daudz variāciju, tik kičīgi un reizē vienkārši… neskatoties uz to, ka pilns skapis ar džinsauduma lietiņām, visticamāk, tieši kāda no tām būs mans nākamais pirkums. jebkur. un jebkādā veidolā. esmu atvērta pasaule! (:

p.s. šīs no februāra zviedru „Elle”.

* džīnām mūžam būt! (((:

maigi un klusiņām

VIŅŠ būs klāt! ((:

pasakiet, lūdzu, kā te lai neilgojas pēc pavasara?! jāsaka gan, ka katru februāri/martu/aprīli pasauli pārpludina dzeltenie, ceriņkrāsas, salātzaļie toņi. bet vienalga, tās ilgas pēc nezināmā, ko nu nesīs šis siltais gadalaiks, ir pārāk spēcīgas, lai pretotos maigajiem, klusajiem sapņiem… kā būt? par ko kļūt?